Laika mašīna
Herberts Velss
Laika mašīna
Herberts Velss
sērija Piedzīvojumi, Fantastika, Ceļojumi./Savā pirmajā sacerējumā «Laika mašīna» (1895) viņš rāda, ka zinātnes un tehnikas attīstība, ja tā notiek kapitālistu šķiras interesēs, neatvairāmi noved cilvēci pie pašiznīcināšanās. Laika , ceļotājs nokļūst 802 701. gada pasaulē un tur sastop divus cilvēka paveidus — nevarīgos, pārsmalcinātos elojus un darba rūķus mor- lokus, rupjas tumsas būtnes. Jo tuvāk viņš iepazīst šos cilvēkus, jo drausmīgāki ir viņa atklājumi. Morloki dzīvo tikai pazemē, viņi ir fiziski un garīgi deģenerējušies. Arī eloji deģenerējušies — zaudējuši katru interesi, alkas pēc zināšanām, pat aizmirsuši rakstīt un lasīt- Patiešām, intelekts «izdarījis pašnāvību». Un Laika ceļotājs saprot, ka «šāds stāvoklis radies, pakāpeniski pieaugot atšķirībai starp kapitālistu un strādnieku …»
Velsa kritika ir drūma, viņa satīra skumja. Stāstījuma pesimismu mazina paša Laika ceļotāja tēls, viņa nenogurstošais meklētāja gars, kā arī romāna epilogs, kurā autors izsaka cerības, ka civilizācija tomēr šadi neiznīcinās pati sevi.
Šādus lēcienus laikā un telpā Velss izmanto daudzos sacerējumos.
LVI RĪGĀ -1963
Herberts Velss
sērija Piedzīvojumi, Fantastika, Ceļojumi./Savā pirmajā sacerējumā «Laika mašīna» (1895) viņš rāda, ka zinātnes un tehnikas attīstība, ja tā notiek kapitālistu šķiras interesēs, neatvairāmi noved cilvēci pie pašiznīcināšanās. Laika , ceļotājs nokļūst 802 701. gada pasaulē un tur sastop divus cilvēka paveidus — nevarīgos, pārsmalcinātos elojus un darba rūķus mor- lokus, rupjas tumsas būtnes. Jo tuvāk viņš iepazīst šos cilvēkus, jo drausmīgāki ir viņa atklājumi. Morloki dzīvo tikai pazemē, viņi ir fiziski un garīgi deģenerējušies. Arī eloji deģenerējušies — zaudējuši katru interesi, alkas pēc zināšanām, pat aizmirsuši rakstīt un lasīt- Patiešām, intelekts «izdarījis pašnāvību». Un Laika ceļotājs saprot, ka «šāds stāvoklis radies, pakāpeniski pieaugot atšķirībai starp kapitālistu un strādnieku …»
Velsa kritika ir drūma, viņa satīra skumja. Stāstījuma pesimismu mazina paša Laika ceļotāja tēls, viņa nenogurstošais meklētāja gars, kā arī romāna epilogs, kurā autors izsaka cerības, ka civilizācija tomēr šadi neiznīcinās pati sevi.
Šādus lēcienus laikā un telpā Velss izmanto daudzos sacerējumos.
LVI RĪGĀ -1963
წელი:
1963
გამომცემლობა:
LVI
ენა:
latvian
ფაილი:
FB2 , 696 KB
IPFS:
,
latvian, 1963